Smadzenes jāattīsta un jākopj regulāri!
Par jaunāko pētījumu par demences riska mazināšanu
- gada 9. februārī zinātniskajā žurnālā Alzheimer’s & Dementia: Translational Research and Clinical Interventions tika publicēti nozīmīgi ilgtermiņa pētījuma ACTIVE rezultāti, kas sniedz būtisku ieguldījumu demences profilakses jomā.
Šis pētījums ir viens no apjomīgākajiem un metodoloģiski stingrākajiem savā jomā – tajā piedalījās gandrīz 3000 cilvēku vecumā virs 65 gadiem, un dalībnieki tika novēroti 20 gadu periodā (no aptuveni 1998.–1999. gada līdz 2019. gadam). Pētījums tika organizēts kā randomizēts kontrolēts pētījums, kas ļauj ar augstu ticamības pakāpi vērtēt cēloņsakarības.
Rezultāti liecina, ka specifiski kognitīvie treniņi, īpaši tie, kas vērsti uz informācijas apstrādes ātruma attīstīšanu, var samazināt demences attīstības risku līdz pat 25%. Būtiski, ka šis efekts tika novērots tikai tajā dalībnieku grupā, kas papildus sākotnējam 5–6 nedēļu treniņu kursam piedalījās arī atkārtotās jeb “booster” nodarbībās 1–3 gadus vēlāk.
Savukārt atmiņas un loģiskās domāšanas treniņi, lai gan uzlabo konkrētas kognitīvās prasmes īstermiņā, neuzrādīja statistiski nozīmīgu ietekmi uz demences riska samazināšanu ilgtermiņā.
No metodoloģiskā viedokļa īpaši nozīmīgs ir fakts, ka pētījumā tika analizēti reāli klīniskie dati (t.sk. demences diagnozes ilgtermiņā), kas padara secinājumus praktiski pielietojamus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu plānošanā.
Šie rezultāti būtiski paplašina izpratni par nemedikamentozas profilakses iespējām. Tie norāda, ka mērķēti, adaptīvi kognitīvie treniņi var būt efektīvs un pieejams instruments demences riska mazināšanai sabiedrībā.
Vienlaikus pētījuma autori uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem pētījumiem, lai precizētu optimālos treniņu apjomus, biežumu un ilgtermiņa ietekmi dažādās populācijās.
Pētnieki uzskata, ka šādas nemedikamentozas pieejas var kļūt par efektīvu un plaši pieejamu profilakses instrumentu. Pat neliela demences attīstības aizkavēšana var būtiski mazināt slogu veselības aprūpes sistēmai.
Autori norāda, ka nepieciešami turpmāki pētījumi, tomēr jau šobrīd ir pamats uzskatīt, ka informācijas apstrādes ātruma trenēšana var kļūt par būtisku veselīgas novecošanas sastāvdaļu — līdztekus asinsspiediena, cukura un holesterīna kontrolei, kā arī regulārām fiziskām aktivitātēm.
Ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, pat neliela demences attīstības aizkavēšana var radīt būtisku pozitīvu ietekmi gan uz cilvēku dzīves kvalitāti, gan uz veselības un sociālās aprūpes sistēmu ilgtspēju.