Slimībām, kas izraisa demenci, ir raksturīgi noteikti patoloģijas veidi – tas ir, izmaiņas smadzenēs. Tas, kur, kad un kā šī patoloģija rodas, nosaka katrai slimībai raksturīgos simptomus. Piemēram, smadzeņu stumbra patoloģija izraisa citus simptomus nekā patoloģija pieres daivā. Patoloģijas atrašanās vieta, patoloģijas veids un tas, kā šī patoloģija izpaužas simptomos, veido profilu, kas palīdz saprast…
Biedrība “Maltas Ordeņa palīdzības dienests” Saldū ESF+ programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros izsniedz bezmaksas Eiropas Savienības atbalsta pakas trūcīgajiem un krīzes situācijā nonākušiem iedzīvotājiem, tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam izsniegtas attiecīgas izziņas. No 2026. gada 18. maija ES atbalsta paku izdales punkts Saldū tiek pārcelts uz J. Rozentāla ielu 16.Atbalsta pakas būs iespējams saņemt katru…
Tas nav “raksturs sabojājies”. Tās var būt pirmās demences pazīmes Reizēm pirmās demences pazīmes neizskatās pēc slimības. Tās neparādās pēkšņi un dramatiski. Cilvēks vienkārši kļūst “citāds”. Mazliet aizmāršīgāks. Mazliet aizdomīgāks. Vieglāk aizkaitināms. Mazāk ieinteresēts lietās, kas agrāk bija svarīgas. Un ģimene bieži vien mēģina to izskaidrot ar vecumu, nogurumu, sarežģītu dzīvi vai rakstura maiņu. “Nu,…
Kas ir demence? Viens no pirmajiem jautājumiem, ko parasti uzdod, kad tiek runāts par demenci, ir: “Kāda ir atšķirība starp Alcheimera slimību un demenci?” Demence ir vispārīgs apzīmējums simptomu kopumam, ko izraisa izmaiņas smadzenēs. Demenci var izraisīt daudzas dažādas slimības un stāvokļi. Alcheimera slimība ir visbiežākais demences cēlonis. Citi cēloņi, par kuriem jūs, iespējams, esat…
Brīži, kad cilvēks ar demenci pēkšņi kļūst dusmīgs, asi reaģē, paceļ balsi vai atgrūž roku, tuviniekiem un aprūpētājiem var būt ļoti sāpīgi. Īpaši tad, ja tas notiek negaidīti – pavisam vienkāršā situācijā, piemēram, palīdzot apģērbties, aicinot ēst, dodot zāles vai uzdodot jautājumu. Tajā brīdī var rasties apjukums, aizvainojums un nogurums. Var šķist: “Kāpēc viņš tā…
Ikdienas rūpes par cilvēku ar demenci bieži sastāv no šķietami nelielām lietām, kas būtiski ietekmē pašsajūtu, drošību un spēju saglabāt patstāvību. Strukturēta vide, saprotama komunikācija un paredzama dienas gaita palīdz mazināt trauksmi un uzlabot dzīves kvalitāti gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem. Zemāk apkopoti vienkārši, praksē pārbaudīti paņēmieni, kurus iespējams viegli ieviest mājās vai ikdienas…
Demence nav neizbēgama novecošanas sastāvdaļa. Saskaņā ar World Health Organization ieteikumiem, būtiska daļa riska faktoru ir ietekmējami – tas nozīmē, ka ar ikdienas izvēlēm iespējams samazināt kognitīvo traucējumu attīstības iespējamību. Pasaules mēroga pētījumi rāda, ka līdz pat ~40% demences gadījumu ir saistīti ar modificējamiem riska faktoriem (dzīvesveids, veselības stāvoklis, sociālā vide). Tas nozīmē, ka profilaksei…
Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā: Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā Daudziem tas sākas ļoti līdzīgi. Sākumā – nelielas lietas:aizmirst, kur nolika atslēgas;atkārto vienu un to pašu jautājumu;sajauc dienas vai laikus… Un tad parādās doma: “Vai tas ir normāli?” Vai aizmāršība vienmēr nozīmē demenci? Nē. Ar…
“Bieži vien man rodas ļoti cilvēcīgs jautājums. Kāpēc šobrīd šķiet, ka demence kļuvusi tik bieža?Kad biju bērns, šķita, ka lielākajai daļai pazīstamo ģimeņu vecmāmiņas un vectētiņi bija moži, saprātīgi, iesaistīti ikdienas dzīvē. Viņi palīdzēja pieskatīt mazbērnus, gatavoja ēst, rūpējās par māju, deva padomu un bija ģimenes balsts”. / Tatjana Boriseviča, dienas centra “Sāras dārzs” vadītāja….
Mīts 1: Demence ir neizbēgama novecošanās daļa Realitāte:Demence nav norma. Dzīvesveids būtiski ietekmē risku. Mīts 2: Pietiek ar krustvārdu mīklām Realitāte:Svarīga ir dažādība un jauni uzdevumi, nevis vienveidīga aktivitāte. Mīts 3: Ja sākas problēmas, neko vairs nevar mainīt Realitāte:Pat pie kognitīviem traucējumiem iespējams palēnināt progresēšanu un uzlabot pašsajūtu. Mīts 4: Galvenais ir tikai medicīna Realitāte:Lielākā…
Demences profilakse: kas patiešām palīdz saglabāt smadzeņu veselību? Demence nav neizbēgama novecošanās sastāvdaļa. Mūsdienu pētījumi rāda, ka ievērojamu daļu demences gadījumu var novērst vai būtiski aizkavēt, veidojot veselīgu dzīvesveidu un uzturot aktīvu ikdienu. Profilakse balstās nevis uz vienu konkrētu darbību, bet uz vairāku faktoru kopumu, kas ietekmē smadzeņu darbību ilgtermiņā. Galvenie demences profilakses virzieni 1….
Smadzenes jāattīsta un jākopj regulāri! Par jaunāko pētījumu par demences riska mazināšanu Impact of cognitive training on claims‐based diagnosed dementia over 20 years: evidence from the ACTIVE study – Coe – 2026 – Alzheimer’s & Dementia: Translational Research & Clinical Interventions – Wiley Online Library Šis pētījums ir viens no apjomīgākajiem un metodoloģiski stingrākajiem savā…
Rīga: specializētie dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci: Nosaukums Adrese Tālrunis E-pasts / mājaslapa Ko sniedz Multisensorais dienas centrs cilvēkiem ar demenci “Sāras dārzs” Biedrība “Maltas Ordeņa palīdzības dienests” Hanzas iela 16, Rīga +371 22334408 mopd.latvija@gmail.com maltiesi.lv Multisensorā un strukturētā dienas aprūpe cilvēkiem ar demenci, kognitīvā stimulācija, sociālā iesaiste, atbalsts tuviniekiem; inovatīva pieeja pakalpojuma sniegšanā…
Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā: Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā 7.1. Sadaļas mērķis Šīs sadaļas mērķis ir apkopot galvenos secinājumus par palīdzības sistēmu cilvēkiem ar demenci Latvijā un formulēt praktiski pamatotus priekšlikumus tās pilnveidei. Secinājumi balstīti: 7.2. Galvenie secinājumi 7.2.1. Demence kā kompleksa problēma Demence…
6.1. Sadaļas mērķis Šīs sadaļas mērķis ir padziļināti raksturot tuvinieku lomu cilvēku ar demenci aprūpē Latvijā, identificēt galvenos izaicinājumus un aprakstīt pieejamos un nepieciešamos atbalsta mehānismus. Demences gadījumā tuvinieki nav tikai iesaistīti – viņi bieži kļūst par galveno aprūpes nodrošinātāju. 6.2. Tuvinieku loma aprūpē 6.2.1. Neformālā aprūpe kā sistēmas pamats Latvijā cilvēku ar demenci aprūpe…
5.1. Sadaļas mērķis Šīs sadaļas mērķis ir sniegt strukturētu un praktiski izmantojamu pārskatu par sociālajiem pakalpojumiem Latvijā, kas ir pieejami cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem. Īpašs uzsvars tiek likts uz: 5.2. Sociālo pakalpojumu loma demences gadījumā Demences gadījumā sociālie pakalpojumi nav sekundāri — tie ir centrālais atbalsta elements. Medicīniskā sistēma: Savukārt sociālie pakalpojumi: 📌…
4.1. Sadaļas mērķis Šīs sadaļas mērķis ir sniegt pierādījumos balstītu un praksē izmantojamu pārskatu par metodēm, kas: Svarīgs princips: Demenci nav iespējams izārstēt, taču ir iespējams būtiski ietekmēt tās gaitu un cilvēka funkcionēšanu, izmantojot kombinētu pieeju. 4.2. Vispārējie principi Efektīva pieeja balstās uz vairāku elementu kombināciju: Neviena no šīm komponentēm atsevišķi nav pietiekama – rezultāts…
3.1. Sadaļas mērķis Šīs sadaļas uzdevums ir detalizēti raksturot medicīniskās palīdzības sistēmu Latvijā cilvēkiem ar demenci – sākot no pirmās saskares ar veselības aprūpi līdz diagnostikai, ārstēšanai, novērošanai un valsts finansējuma mehānismiem. Medicīniskā palīdzība demences gadījumā Latvijā ir strukturēta un balstās uz: 3.2. Ieejas punkts sistēmā: ģimenes ārsts Latvijā primārais ieejas punkts veselības aprūpes sistēmā…
2.1. Sadaļas mērķis Šīs sadaļas uzdevums ir sistemātiski aprakstīt, kā Latvijā praktiski veidojas palīdzības ceļš cilvēkam ar demenci un viņa tuviniekiem — no pirmajām aizdomām par kognitīviem traucējumiem līdz medicīniskajai, sociālajai un ģimenes atbalsta sistēmai. Svarīgi uzsvērt, ka Latvijā nepastāv viens centralizēts “demences pakalpojums”. Palīdzība veidojas no vairākām savstarpēji saistītām sistēmām: 2.2. Pirmais posms: simptomu…
1.1. Šīs sadaļas nozīme Kas ir demence? Lai veidotu kvalitatīvu un praksē izmantojamu palīdzības sistēmas aprakstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem, ir būtiski sākumā vienoties par precīziem jēdzieniem. Šī sadaļa nosaka: Tas nodrošina vienotu izpratni turpmākajām sadaļām par medicīnisko, sociālo un ģimenes atbalsta sistēmu Latvijā. 1.2. Demences definīcija Demence ir sindroms, ko izraisa galvas…
