Maltas Ordeņa palīdzības dienests nodrošina ar pārtiku daudzus Saldus iedzīvotājus ar zupas virtuvi.
Nakts vidū Svetlana Malberga ieslēdz gaismu Saldus Svētā Pētera un Pāvila baznīcas pagraba telpā Latvijas rietumos. Bieži vien vēl ir pulksten 3 naktī. Tad 54 gadus vecā sieviete mazajā virtuvē uz vecās plīts uzliek lielu katlu, sāk mizot kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus un no visa tā vāra zupu. “Šodien mums būs rosolnieks,” saka pavārs ar 36 gadu profesionālo pieredzi. Marinētu gurķu zupa, ko bieži pasniedz Austrumeiropā. Dažreiz viņa zupu gatavo ar nūdelēm, dažreiz ar rīsiem, viņa paskaidro. “Katrā ziņā katru reizi ir kaut kas cits,” viņa saka, maisot ar karoti 50 litru katlā.
Lielais katls ir nepieciešams, skaidro Daiga Ročkus, kura regulāri iepērk sastāvdaļas. Ročkus pēc profesijas ir juriste un arī Malteser International prezidente Latvijā. Katoļu palīdzības organizācija vada zupas virtuvi, kas Saldū, Latvijas rietumos, durvis ver no plkst. 8.00 un nodrošina maltīti aptuveni 90 cilvēkiem. “Zupas virtuve ir svarīga, jo īpaši trūcīgajiem cilvēkiem ciematā,” viņa saka. Latvijā laukos ir maz darba un daudz trūcīgu cilvēku – Saldus ar saviem 10 000 iedzīvotājiem ir viens no tiem. “Cilvēki šeit var nākt un paņemt siltu maltīti.”
Pētera un Pāvila baznīcas pagrabstāvā esošās Malteser zupas virtuves šaurās telpas nekur nav aprīkotas ar galdiem un sēdvietām. Cilvēki nāk ar burkām vai citiem pārtikas traukiem, un karstā zupa tiek ielejama tajos. Jurgis Malbergs, pavāres Svetlanas vīrs, pēc tam maisa kausu un izplata barojošo buljonu ieradušajiem cilvēkiem. Zupas virtuve sadarbojas ar vietējo sociālās palīdzības dienestu, tāpēc 63 gadus vecajam agrīnajam pensionāram Malbergam ir saraksts ar sociāli maznodrošinātajiem cilvēkiem, kuri regulāri nāk uz zupas virtuvi.
Sadarbībā ar sociālās labklājības biroju
Viena no tām ir Aina Vieško. 78 gadus vecā sieviete dzīvo dažu minūšu gājiena attālumā no baznīcas, vienistabas dzīvoklī paneļu mājas piektajā stāvā. Viņa stāsta, ka padomju laikos strādājusi lauksaimniecības kolhozā, kas sabruka, kad Latvija 1991. gadā kļuva neatkarīga. Tagad viņa saņem 345 eiro lielu pensiju, kas ir mazāka par vidējo. “Ar to nepietiek, tāpēc es eju uz zupas virtuvi.” Latvija, kuru no 1944. līdz 1991. gadam okupēja Maskava un kura tādējādi bija piespiedu kārtā Padomju Savienības sastāvā, 32 gadus pēc neatkarības atgūšanas vēl aizvien turpina pārveidoties par tirgus ekonomikas valsti. Sociālās nodrošināšanas sistēma joprojām ne tuvu nav tāda līmeņa kā Vācijā.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) statistiku pensija Latvijā ir aptuveni 54,3 % no vidējiem ienākumiem un procentuāli ir pat nedaudz lielāka nekā Vācijā. Tomēr ar vidējiem ienākumiem 773 eiro apmērā Latvijas pensionāriem nākas iztikt ar vidēji 419 eiro mēnesī – Vācijā, pēc OECD datiem, ienākumi un pensijas ir vairāk nekā trīs reizes lielākas. Benzīna un pārtikas cenas, piemēram, Latvijā un Vācijā ir gandrīz vienādas.
“Īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem ir nepieciešams mūsu atbalsts,” saka Inese Motte. Viņa ir studējusi teoloģiju un tagad turpina studijas sociālajā darbā. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja Maltas ordeņa nacionālo asociāciju Latvijā un tagad ir šīs palīdzības organizācijas ģenerālsekretāre Latvijā. “Mēs varbūt esam ES valsts,” saka 53 gadus vecā sieviete, “bet tas ir kā liels tituls. Realitāte ir citāda.” Viņa stāsta par nabadzību, īpaši lauku apvidos valstī, kurā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju un kura ir aptuveni tikpat liela kā Bavārija. Jo īpaši inflācija ir atstājusi daudzus cilvēkus bez iztikas līdzekļiem. Latvija ir viena no skumju līderēm Eiropā: inflācijas līmenis 2022. gadā bija 17,2 procenti.
Pārtikas pakas arī Ukrainas bēgļiem
Īpaši tas skar bēgļus no Ukrainas, no kuriem tūkstošiem kopš 2022. gada februāra pagaidu patvērumu ir atraduši arī Latvijā. Galvaspilsētā Rīgā, kur ir daudz darba vietu IT un banku nozarē, dzīves kvalitāte ir salīdzināma ar Rietumeiropas pilsētām. Taču arī cenu līmenis ir vairākkārt augstāks. Šeit dzīvo lielākā daļa bēgļu no Ukrainas. Malteser International Rīgas birojā ir kontaktpunkts, kur tiek komplektētas pārtikas pakas, notiek valodas kursi un psiholoģiskās konsultācijas kara traumētajiem.
Kā katoļu palīdzības organizācija Malteser International atbalsta cilvēkus, kas atrodas latviešu diasporas vidū. Liepājas diecēzē, pie kuras pieder Saldus un Malteser zupas virtuve, mazāk nekā katrs desmitais iedzīvotājs ir katolis. Tāpēc katoļu zupas virtuve ir atkarīga arī no Vācijas katoļu atbalsta, saka Malteser ģenerālsekretārs Motte. “Mēs joprojām esam maza organizācija un atrodamies sākuma posmā. Bez šī atbalsta mēs nevarētu palīdzēt trūcīgajiem cilvēkiem šeit.”
Līdzās šai organizācijai kā ticības un solidaritātes palīdzības organizācija darbojas arī Vācijas katoļu organizācija Bonifatiuswerk. “Mums ir svarīgi palīdzēt visur, kur vien varam, kur cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība. Solidaritāte un labdarība šeit iegūst ļoti konkrētas formas un tiek izdzīvota iespaidīgā veidā. Pateicoties mūsu ziedotājiem, ir iespējams mazināt daļu vajadzību Latvijā. Un mēs par to esam ļoti pateicīgi,” skaidro Bonifatiuswerk ģenerālsekretārs monsinjors Georgs Austens.
Palīdzības organizācijas atbalsts ietver arī lietotu BONI autobusu. Latvijas Malteser International to iegādājās Paderbornā 2022. gada rudenī, kad tas jau bija sniedzis uzticamus pakalpojumus Vācijas diasporas kopienai. Daiga Ročkus tagad izmanto rapša dzelteno deviņvietīgo autobusu, lai iepirktu pārtikas produktus vai savāktu maizes ziedojumus maizes ceptuvē Saldū. Un galvenokārt tā apkalpo cilvēkus, kuri paši nespēj ierasties zupas virtuvē, tāpēc viņiem ir nepieciešams nodrošināt ēdināšanu.
Renata Druvinia ir viena no tām. Viņa dzīvo Saldus nomalē, vecā, nelielā koka mājā, kas, tāpat kā daudzas citas līdzīgas, raksturo Latvijas lauku ainavu. Viņa kurina un gatavo ēdienu ar malku, un viņas virtuvē ir arī duša. “Es pati gandrīz nemaz nevaru gatavot ēst,” saka 87 gadus vecā kundze un priecājas, kad Malteser International viņai atved siltu zupu un citus ēdienus. “Es nevarētu dzīvot bez šīs palīdzības.”