Ko darīt, ja tuvinieks sāk aizmirst?

Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā:

Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā

Daudziem tas sākas ļoti līdzīgi. Sākumā – nelielas lietas:
aizmirst, kur nolika atslēgas;
atkārto vienu un to pašu jautājumu;
sajauc dienas vai laikus…

Un tad parādās doma: “Vai tas ir normāli?”

Nē. Ar vecumu atmiņa var kļūt lēnāka – tas ir normāli. Taču ir svarīgi pamanīt atšķirību:

Normāla novecošana:

  • cilvēks aizmirst, bet vēlāk atceras;
  • var apjukt, bet saprot kļūdu;
  • saglabā orientāciju ikdienā.

Iespējamas demences pazīmes:

  • regulāri atkārto vienus un tos pašus jautājumus;
  • neorientējas laikā vai vietā;
  • aizmirst pazīstamus cilvēkus vai lietas;
  • kļūst nemierīgs, aizdomīgs vai noslēgts…

Ja šādas pazīmes atkārtojas – tas ir signāls pievērst uzmanību!

Dabiskā reakcija bieži ir: labot, pārmācīt, strīdēties.

Piemēram: “Es taču jau teicu!” vai “Tu atkal aizmirsti!”

Bet tas parasti pasliktina situāciju. Cilvēks nejūtas droši, rodas trauksme vai aizkaitinājums.

Svarīgi saprast: tas nav slinkums vai nevērība – tās ir izmaiņas smadzeņu darbībā.

1. Novērot bez spiediena

Pievērsiet uzmanību:

  • cik bieži tas notiek;
  • kādās situācijās;
  • vai cilvēks pats pamana problēmu.

2. Runāt mierīgi un vienkārši

  • īsi teikumi;
  • bez pārmetumiem;
  • ar cieņu.

Piemēram:
“Es redzu, ka dažreiz kļūst grūtāk atcerēties. Varbūt mēs varam kopā paskatīties, kā palīdzēt?”

3. Meklēt profesionālu novērtējumu !!!

Svarīgi: kad parādās aizdomas par demenci – jāvēršas pie speciālista!

Ja pamanāt atkārtotas atmiņas, uzvedības vai orientācijas izmaiņas, tas nav jautājums “vēl pagaidīt vai nē”.

Jāvēršas pie speciālista pēc iespējas ātrāk.

Tas var būt:

  • ģimenes ārsts
  • neirologs
  • speciālists darbā ar demenci

Tas ir svarīgi, jo:

  • līdzīgas pazīmes var izraisīt arī citi, ārstējami stāvokļi (piemēram, vitamīnu trūkums, depresija, medikamentu ietekme)
  • agrīna izvērtēšana ļauj laicīgi sākt atbalstu un palēnināt pasliktināšanos
  • ģimene saņem skaidrību un rīcības plānu

Demences diagnozi nosaka tikai ārsts!
To nevar noteikt:

  • pēc sajūtām
  • pēc interneta testiem
  • pēc tuvinieku novērojumiem vien

Parasti iesaistītie speciālisti:

  • ģimenes ārsts (pirmais solis)
  • neirologs
  • psihiatrs vai geriatrs

Tikai pēc profesionālas izvērtēšanas var saprast:

  • vai tā tiešām ir demence
  • kāda veida traucējumi tie ir
  • kā rīkoties tālāk

Bieži ģimenes gaida: “vēl paskatīsimies, varbūt pāries”.

Taču praksē tas nozīmē:

  • palaist garām laiku, kad var palīdzēt visefektīvāk
  • palielināt risku drošībai (apmaldīšanās, kritieni)
  • pieaug spriedze ģimenē

Jo agrāk tiek veikta izvērtēšana, jo vairāk iespēju palīdzēt.

  1. Pierakstīt novērotās izmaiņas (piemēri palīdz ārstam)
  2. Sazināties ar ģimenes ārstu
  3. Vienoties par tālāku izmeklēšanu

Ja cilvēks nevēlas iet pie ārsta:

  • runāt mierīgi
  • uzsvērt, ka tā ir rūpe, nevis kontrole
  • piedāvāt iet kopā

Ikdienas vienkāršošana, mierīga komunikācija un atbalsts ir ļoti svarīgi.
Taču: tie neaizstāj medicīnisku izvērtēšanu.

Pareizā pieeja ir: speciālista diagnoze, pielāgota ikdiena, atbalsta vide

4. Vienkāršot ikdienu

Vienkāršot ikdienu: kā to izdarīt praksē

Cilvēkam ar demenci ikdiena var kļūt nesaprotama un pārāk sarežģīta. Jo vairāk nenoteiktības – jo lielāka trauksme. Tāpēc viens no svarīgākajiem principiem ir: padarīt dienu paredzamu, vienkāršu un pazīstamu.

Smadzenēm palīdz atkārtošanās.
Ja diena notiek līdzīgi katru dienu, cilvēks jūtas drošāk.

Ko tas nozīmē praksē:

  • celties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā;
  • ēst noteiktos laikos;
  • atkārtot vienas un tās pašas darbības līdzīgā secībā.

Piemērs:

  • rīts → brokastis → neliela pastaiga
  • diena → aktivitāte / nodarbe → atpūta
  • vakars → mierīgas darbības → miegs

Pat ja cilvēks neatceras dienas notikumus, ķermenis “atceras” ritmu.

Pārāk daudz informācijas var radīt apjukumu.

Tas attiecas uz:

  • skaņām
  • cilvēkiem
  • izvēlēm

Ko ieteicams darīt:

  • izvairīties no vienlaicīgiem trokšņiem (TV + saruna + radio)
  • nepiedāvāt pārāk daudz izvēļu
    • nevis “Ko tu gribi ēst?”
    • bet “Tu gribi zupu vai putru?”
  • vienlaikus darīt vienu lietu

Jo vienkāršāk — jo saprotamāk.

Cilvēkam ar demenci ļoti svarīga ir atpazīstamība.

Ja vide ir pazīstama:

  • samazinās trauksme
  • cilvēks jūtas drošāk
  • vieglāk orientēties

Ko var darīt:

  • neatstāt lietas nejaušās vietās
  • saglabāt ierasto mēbeļu izvietojumu
  • izmantot pazīstamus priekšmetus (trauki, drēbes, fotogrāfijas)
  • izvairīties no biežām pārmaiņām

Papildus:

  • var palīdzēt vienkāršas norādes (piemēram, uzraksti vai simboli)
  • laba apgaismojuma nodrošināšana

Mazs, bet svarīgs princips: nevis pielāgot cilvēku videi – bet vidi cilvēkam.

Tas nozīmē:

  • negaidīt, ka cilvēks “saņemsies”
  • bet radīt apstākļus, kuros viņš var justies mierīgi

Ko tas dod?

Vienkāršota ikdiena palīdz:

  • mazināt trauksmi
  • samazināt konfliktus
  • uzlabot sadarbību
  • saglabāt cilvēka pašsajūtu

Un ļoti bieži – tas ievērojami atvieglo arī tuvinieku dzīvi.

Ir brīdis, kad tuvinieki saka: “Es vairs netieku galā”. Tas ir normāli.

Aprūpe prasa: laiku, enerģiju, emocionālu noturību. Un bieži rodas: nogurums, vainas sajūta, izdegšana.

Meklēt palīdzību nav vājums. Tā ir atbildīga rīcība!

Dienas centrs ir starpposms starp:

  • pilnīgu aprūpi mājās
  • un institucionālu aprūpi

Tas nozīmē:

  • cilvēks dienu pavada drošā, strukturētā vidē;
  • piedalās aktivitātēs, kas pielāgotas viņa spējām;
  • saglabā sociālos kontaktus;
  • vakarā atgriežas mājās.

Tas palīdz gan pašam cilvēkam, gan ģimenei.

Par multisensoro pieeju

Mūsdienās arvien vairāk izmanto pieeju, kur:

  • tiek aktivizētas sajūtas (gaisma, skaņa, pieskāriens)
  • tiek radīta mierīga un saprotama vide
  • aktivitātes pielāgo cilvēka stāvoklim

Tas palīdz:

  • mazināt trauksmi;
  • uzlabot noskaņojumu;
  • veicināt iesaisti.

Noslēgumā

Ja tuvinieks sāk aizmirst:

  • neignorējiet
  • nebaidieties
  • nepalieciet ar to vieni

Ir iespējams:

  • saprast situāciju
  • pielāgot ikdienu
  • atrast atbalstu

Ja rodas aizdomas par demenci – pirmais solis nav gaidīt. Pirmais solis ir vērsties pie speciālista.

Tas dod:

  • skaidrību!
  • drošību!
  • iespēju rīkoties savlaicīgi!

Katra situācija ir individuāla.
Un katram cilvēkam ir svarīgi saglabāt cieņu, mieru un iespēju dzīvot sev saprotamā veidā.