Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā:
Praktiskais reģistrs: palīdzība cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem Latvijā
Daudziem tas sākas ļoti līdzīgi. Sākumā – nelielas lietas:
aizmirst, kur nolika atslēgas;
atkārto vienu un to pašu jautājumu;
sajauc dienas vai laikus…
Un tad parādās doma: “Vai tas ir normāli?”
Vai aizmāršība vienmēr nozīmē demenci?
Nē. Ar vecumu atmiņa var kļūt lēnāka – tas ir normāli. Taču ir svarīgi pamanīt atšķirību:
Normāla novecošana:
- cilvēks aizmirst, bet vēlāk atceras;
- var apjukt, bet saprot kļūdu;
- saglabā orientāciju ikdienā.
Iespējamas demences pazīmes:
- regulāri atkārto vienus un tos pašus jautājumus;
- neorientējas laikā vai vietā;
- aizmirst pazīstamus cilvēkus vai lietas;
- kļūst nemierīgs, aizdomīgs vai noslēgts…
Ja šādas pazīmes atkārtojas – tas ir signāls pievērst uzmanību!
Ko nevajadzētu darīt
Dabiskā reakcija bieži ir: labot, pārmācīt, strīdēties.
Piemēram: “Es taču jau teicu!” vai “Tu atkal aizmirsti!”
Bet tas parasti pasliktina situāciju. Cilvēks nejūtas droši, rodas trauksme vai aizkaitinājums.
Svarīgi saprast: tas nav slinkums vai nevērība – tās ir izmaiņas smadzeņu darbībā.
Ko darīt – pirmie soļi
1. Novērot bez spiediena
Pievērsiet uzmanību:
- cik bieži tas notiek;
- kādās situācijās;
- vai cilvēks pats pamana problēmu.
2. Runāt mierīgi un vienkārši
- īsi teikumi;
- bez pārmetumiem;
- ar cieņu.
Piemēram:
“Es redzu, ka dažreiz kļūst grūtāk atcerēties. Varbūt mēs varam kopā paskatīties, kā palīdzēt?”
3. Meklēt profesionālu novērtējumu !!!
Svarīgi: kad parādās aizdomas par demenci – jāvēršas pie speciālista!
Ja pamanāt atkārtotas atmiņas, uzvedības vai orientācijas izmaiņas, tas nav jautājums “vēl pagaidīt vai nē”.
Jāvēršas pie speciālista pēc iespējas ātrāk.
Tas var būt:
- ģimenes ārsts
- neirologs
- speciālists darbā ar demenci
Tas ir svarīgi, jo:
- līdzīgas pazīmes var izraisīt arī citi, ārstējami stāvokļi (piemēram, vitamīnu trūkums, depresija, medikamentu ietekme)
- agrīna izvērtēšana ļauj laicīgi sākt atbalstu un palēnināt pasliktināšanos
- ģimene saņem skaidrību un rīcības plānu
Kas nosaka diagnozi?
Demences diagnozi nosaka tikai ārsts!
To nevar noteikt:
- pēc sajūtām
- pēc interneta testiem
- pēc tuvinieku novērojumiem vien
Parasti iesaistītie speciālisti:
- ģimenes ārsts (pirmais solis)
- neirologs
- psihiatrs vai geriatrs
Tikai pēc profesionālas izvērtēšanas var saprast:
- vai tā tiešām ir demence
- kāda veida traucējumi tie ir
- kā rīkoties tālāk
Kāpēc nedrīkst atlikt?
Bieži ģimenes gaida: “vēl paskatīsimies, varbūt pāries”.
Taču praksē tas nozīmē:
- palaist garām laiku, kad var palīdzēt visefektīvāk
- palielināt risku drošībai (apmaldīšanās, kritieni)
- pieaug spriedze ģimenē
Jo agrāk tiek veikta izvērtēšana, jo vairāk iespēju palīdzēt.
Kā rīkoties praktiski?
- Pierakstīt novērotās izmaiņas (piemēri palīdz ārstam)
- Sazināties ar ģimenes ārstu
- Vienoties par tālāku izmeklēšanu
Ja cilvēks nevēlas iet pie ārsta:
- runāt mierīgi
- uzsvērt, ka tā ir rūpe, nevis kontrole
- piedāvāt iet kopā
Svarīgs līdzsvars
Ikdienas vienkāršošana, mierīga komunikācija un atbalsts ir ļoti svarīgi.
Taču: tie neaizstāj medicīnisku izvērtēšanu.
Pareizā pieeja ir: speciālista diagnoze, pielāgota ikdiena, atbalsta vide
4. Vienkāršot ikdienu
Vienkāršot ikdienu: kā to izdarīt praksē
Cilvēkam ar demenci ikdiena var kļūt nesaprotama un pārāk sarežģīta. Jo vairāk nenoteiktības – jo lielāka trauksme. Tāpēc viens no svarīgākajiem principiem ir: padarīt dienu paredzamu, vienkāršu un pazīstamu.
Noteikts dienas ritms
Smadzenēm palīdz atkārtošanās.
Ja diena notiek līdzīgi katru dienu, cilvēks jūtas drošāk.
Ko tas nozīmē praksē:
- celties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā;
- ēst noteiktos laikos;
- atkārtot vienas un tās pašas darbības līdzīgā secībā.
Piemērs:
- rīts → brokastis → neliela pastaiga
- diena → aktivitāte / nodarbe → atpūta
- vakars → mierīgas darbības → miegs
Pat ja cilvēks neatceras dienas notikumus, ķermenis “atceras” ritmu.
Mazāk haosa
Pārāk daudz informācijas var radīt apjukumu.
Tas attiecas uz:
- skaņām
- cilvēkiem
- izvēlēm
Ko ieteicams darīt:
- izvairīties no vienlaicīgiem trokšņiem (TV + saruna + radio)
- nepiedāvāt pārāk daudz izvēļu
- nevis “Ko tu gribi ēst?”
- bet “Tu gribi zupu vai putru?”
- vienlaikus darīt vienu lietu
Jo vienkāršāk — jo saprotamāk.
Pazīstama vide
Cilvēkam ar demenci ļoti svarīga ir atpazīstamība.
Ja vide ir pazīstama:
- samazinās trauksme
- cilvēks jūtas drošāk
- vieglāk orientēties
Ko var darīt:
- neatstāt lietas nejaušās vietās
- saglabāt ierasto mēbeļu izvietojumu
- izmantot pazīstamus priekšmetus (trauki, drēbes, fotogrāfijas)
- izvairīties no biežām pārmaiņām
Papildus:
- var palīdzēt vienkāršas norādes (piemēram, uzraksti vai simboli)
- laba apgaismojuma nodrošināšana
Mazs, bet svarīgs princips: nevis pielāgot cilvēku videi – bet vidi cilvēkam.
Tas nozīmē:
- negaidīt, ka cilvēks “saņemsies”
- bet radīt apstākļus, kuros viņš var justies mierīgi
Ko tas dod?
Vienkāršota ikdiena palīdz:
- mazināt trauksmi
- samazināt konfliktus
- uzlabot sadarbību
- saglabāt cilvēka pašsajūtu
Un ļoti bieži – tas ievērojami atvieglo arī tuvinieku dzīvi.
Kad ģimenei kļūst par grūtu
Ir brīdis, kad tuvinieki saka: “Es vairs netieku galā”. Tas ir normāli.
Aprūpe prasa: laiku, enerģiju, emocionālu noturību. Un bieži rodas: nogurums, vainas sajūta, izdegšana.
Meklēt palīdzību nav vājums. Tā ir atbildīga rīcība!
Kā var palīdzēt dienas centrs?
Dienas centrs ir starpposms starp:
- pilnīgu aprūpi mājās
- un institucionālu aprūpi
Tas nozīmē:
- cilvēks dienu pavada drošā, strukturētā vidē;
- piedalās aktivitātēs, kas pielāgotas viņa spējām;
- saglabā sociālos kontaktus;
- vakarā atgriežas mājās.
Tas palīdz gan pašam cilvēkam, gan ģimenei.
Par multisensoro pieeju
Mūsdienās arvien vairāk izmanto pieeju, kur:
- tiek aktivizētas sajūtas (gaisma, skaņa, pieskāriens)
- tiek radīta mierīga un saprotama vide
- aktivitātes pielāgo cilvēka stāvoklim
Tas palīdz:
- mazināt trauksmi;
- uzlabot noskaņojumu;
- veicināt iesaisti.
Noslēgumā
Ja tuvinieks sāk aizmirst:
- neignorējiet
- nebaidieties
- nepalieciet ar to vieni
Ir iespējams:
- saprast situāciju
- pielāgot ikdienu
- atrast atbalstu
Ja rodas aizdomas par demenci – pirmais solis nav gaidīt. Pirmais solis ir vērsties pie speciālista.
Tas dod:
- skaidrību!
- drošību!
- iespēju rīkoties savlaicīgi!
Katra situācija ir individuāla.
Un katram cilvēkam ir svarīgi saglabāt cieņu, mieru un iespēju dzīvot sev saprotamā veidā.