Tas nav “raksturs sabojājies”. Tās var būt pirmās demences pazīmes
Reizēm pirmās demences pazīmes neizskatās pēc slimības. Tās neparādās pēkšņi un dramatiski. Cilvēks vienkārši kļūst “citāds”. Mazliet aizmāršīgāks. Mazliet aizdomīgāks. Vieglāk aizkaitināms. Mazāk ieinteresēts lietās, kas agrāk bija svarīgas.
Un ģimene bieži vien mēģina to izskaidrot ar vecumu, nogurumu, sarežģītu dzīvi vai rakstura maiņu.
“Nu, kļuvusi kašķīgāka.”
“Nu, vecums.”
“Nu, vairs negrib tikties ar cilvēkiem.”
“Nu, katram taču gadās kaut ko aizmirst.”
Tieši tāpēc demences sākums tik bieži paliek nepamanīts.
Sākumā pazīmes var šķist nenozīmīgas. Cilvēks aizmirst, kur nolika brilles, atslēgas vai maku. Atkārtoti uzdod vienu un to pašu jautājumu. Apvainojas par sīkumiem. Kļūst aizdomīgs pret tuvākajiem cilvēkiem. Pazaudē interesi par grāmatām, rokdarbiem, dārzu, sarunām vai citām agrāk mīļām nodarbēm. Sāk izvairīties no draugiem. Jauc vārdus, datumus, dienas. Reizēm apjūk pazīstamā vietā vai situācijā.
Katrs no šiem gadījumiem atsevišķi vēl nenozīmē demenci. Ikviens cilvēks var kaut ko aizmirst. Ikvienam var būt slikts garastāvoklis. Ikviens var nogurt no sabiedriskas dzīves.
Taču svarīga ir kopaina.
Ja izmaiņas parādās vienlaikus, atkārtojas arvien biežāk un pakāpeniski pastiprinās, tās vairs nevajadzētu norakstīt tikai uz “raksturu” vai “vecumu”. Īpaši tad, ja cilvēks pats nepamana problēmu vai atsakās atzīt, ka kaut kas ir mainījies.
Ģimenei vajadzētu pievērst uzmanību, ja pēdējā gada vai divu laikā parādījušās vairākas no šādām pazīmēm:
- cilvēks kļuvis aizdomīgāks, viegli aizkaitināms vai agresīvs pret tuviniekiem;
- pasliktinājusies īstermiņa atmiņa;
- tiek atkārtoti uzdoti vieni un tie paši jautājumi;
- pazūd interese par agrāk svarīgām nodarbēm;
- kļūst grūtāk apgūt jaunu informāciju vai izmantot ierastas lietas;
- parādās apjukums laikā, datumos, nedēļas dienās vai gadalaikos;
- cilvēks sāk jaukt cilvēku vārdus, radiniekus vai paziņas;
- samazinās vēlme satikties, sarunāties, uzturēt sociālus kontaktus;
- parādās nepamatotas bailes, trauksme vai jaunas fobijas;
- priekšmeti arvien biežāk tiek nolikti neparastās vietās;
- cilvēks apvaino citus, ka viņa mantas ir paslēptas vai pārliktas;
- pasliktinās personīgā higiēna vai ikdienas pašaprūpe;
- biežāki kļūst garastāvokļa kritumi, apātija vai depresīvi periodi.
Nav jāgaida brīdis, kad cilvēks vairs nevar par sevi parūpēties. Tieši agrīnā posmā palīdzībai ir vislielākā nozīme.
Savlaicīga ārsta konsultācija ļauj noskaidrot, kas patiesībā notiek. Ne visas atmiņas un uzvedības izmaiņas nozīmē demenci. Līdzīgas pazīmes var radīt arī depresija, vairogdziedzera darbības traucējumi, vitamīnu trūkums, miega problēmas, medikamentu blaknes vai citas veselības problēmas. Tāpēc ir svarīgi nevis pašiem noteikt diagnozi, bet meklēt profesionālu izvērtējumu.
Sākumā var vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa. Ja nepieciešams, ārsts ieteiks papildu izmeklējumus vai speciālista konsultāciju. Dažkārt cilvēkiem ir bail no psihiatra, tāpēc sarunu var sākt mierīgi — nevis ar vārdu “demence”, bet ar rūpēm par atmiņu, garastāvokli, drošību un ikdienas pašsajūtu.
Kāda ir atšķirība?
| Alcheimera slimības / demences pazīmes | Tipiskas ar vecumu saistītas pārmaiņas |
|---|---|
| Pasliktināta spriestspēja un lēmumu pieņemšana | Reizēm pieņemts neveiksmīgs lēmums |
| Nespēja pārvaldīt budžetu | Reizēm nokavēts ikmēneša maksājums |
| Datuma vai gadalaika sajūtas zudums | Aizmirst, kāda ir diena, bet vēlāk to atceras |
| Grūtības uzturēt sarunu | Reizēm aizmirst, kuru vārdu lietot |
| Mantu nolikšana neparastās vietās un nespēja atcerēties savas darbības, lai tās atrastu | Reizēm pazaudētas lietas |
Ja pamanāt vairāk nekā vienu no šīm pazīmēm, ir vērts sākt sarunu ar speciālistu vai ģimenes ārstu.
Agrīna diagnostika nenozīmē tikai zāles. Tā nozīmē arī laiku. Laiku pielāgot ikdienu. Laiku sakārtot praktiskus jautājumus. Laiku ģimenei saprast, kā pareizi palīdzēt. Laiku pašam cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabāt neatkarību, cieņu un drošības sajūtu.
Tāpēc, ja jūsu tuvinieks pēdējā laikā ir būtiski mainījies, neapstājieties pie skaidrojuma “viņam vienkārši sabojājies raksturs”. Iespējams, cilvēks nav kļuvis slikts, slinks vai neciešams. Iespējams, viņa smadzenēm ir vajadzīga palīdzība.
Un jo agrāk to pamanām, jo vairāk iespēju mums vēl ir palīdzēt.