Kas ir demence?

Viens no pirmajiem jautājumiem, ko parasti uzdod, kad tiek runāts par demenci, ir: “Kāda ir atšķirība starp Alcheimera slimību un demenci?”

Demence ir vispārīgs apzīmējums simptomu kopumam, ko izraisa izmaiņas smadzenēs. Demenci var izraisīt daudzas dažādas slimības un stāvokļi.

Alcheimera slimība ir visbiežākais demences cēlonis. Citi cēloņi, par kuriem jūs, iespējams, esat dzirdējuši, ir vaskulārā demence, Levija ķermenīšu slimība un frontotemporālā demence.

Cilvēki demenci piedzīvo ļoti atšķirīgi, un katram cilvēkam tā izpaužas citādi. Atšķiras arī uzskati un attieksme pret demenci un demences aprūpi.

Demence gandrīz vienmēr ir progresējoša un neirodeģeneratīva, kas nozīmē, ka laika gaitā smadzeņu šūnās rodas arvien lielāki bojājumi. Tas pakāpeniski ietekmē cilvēka spēju sazināties, atcerēties, plānot un veikt ikdienas darbības.

Pašlaik demenci izārstēt nav iespējams; tā ir termināls stāvoklis un viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.

Vairāk nekā pusei cilvēku, kuri dzīvo ilgstošās aprūpes iestādēs, ir demence. Tomēr lielākā daļa cilvēku ar demenci dzīvo kopienā. Parasti viņi ir vecāki par 65 gadiem, taču demence sastopama arī jaunākiem cilvēkiem.

Ja jūs strādājat vai sniedzat pakalpojumus ilgstošās aprūpes iestādēs vai kopienā, jūs, visticamāk, jau esat strādājuši ar cilvēkiem, kuri dzīvo ar demenci.

Daudziem cilvēkiem ilgstošu, neapmaksātu aprūpi nodrošina draugi un ģimenes locekļi.

Demences ietekme

Demence būtiski ietekmē ne tikai pašu cilvēku, kurš dzīvo ar demenci, bet arī viņa ģimeni un savstarpējās attiecības.

Demences simptomi sākumā var nebūt pamanāmi. Tie var parādīties pakāpeniski un slimībai progresējot pastiprināties. Simptomi var ietvert atmiņas zudumu un spējas plānot, risināt problēmas vai pieņemt lēmumus samazināšanos.

Cilvēks var piedzīvot apjukumu par laiku vai apkārtni, viņam var būt grūtības saprast vidi vai atpazīt lietas un cilvēkus, kas agrāk bija pazīstami. Var šķist, ka viņš zaudē interesi par apkārtējo pasauli.

Cilvēkam ar demenci var būt grūtības atrast pareizos vārdus, runāt, rakstīt un sazināties.

Cilvēkiem var mainīties personība, garastāvoklis, uzvedība vai miega paradumi. Daži cilvēki var sākt lietot citu valodu, ja viņi nāk no ģimenes, kuras pamatvaloda nav angļu valoda.

Cilvēki ar demenci var šķist nomākti vai noslēgti sevī, var izskatīties ļoti satraukti vai agresīvi. Daži var kliegt, raudāt vai staigāt apkārt bez šķietama mērķa. Dažiem var būt murgi vai halucinācijas.

Laika gaitā šie simptomi progresē, un cilvēka aprūpes vajadzības pieaug, īpaši tad, kad parādās fiziskas izmaiņas, piemēram, kustību traucējumi, grūtības norīt un ēst, kā arī urīnpūšļa vai zarnu darbības kontroles zudums.

Tomēr neatkarīgi no aprūpes vajadzībām atbalstam cilvēkam ar demenci jāatzīst viņa stiprās puses un spējas, izvēles un mērķi, kā arī jātiecas atbalstīt viņa labbūtību.

Uz cilvēku vērsta aprūpe

Uz cilvēku vērsta aprūpe ir aprūpe, kas respektē un ņem vērā konkrētā cilvēka vēlmes, vajadzības un vērtības. Tā nozīmē veidot aprūpi tā, lai tā atbilstu cilvēkam, nevis piespiest cilvēku pielāgoties rutīnām un jau esošajam darba veidam.

Aprūpētāji, veselības aprūpes speciālisti, brīvprātīgie, draugi, ģimenes locekļi un pats cilvēks ar demenci var sadarboties, lai atrastu vajadzīgo atbalsta apjomu un cilvēks varētu dzīvot sev vēlamo dzīvi.

Ja vēlaties nodrošināt konkrētam cilvēkam piemērotu aprūpi, ir svarīgi zināt viņa dzīvesgājumu, kultūru, uzskatus, skatījumu, personību un izvēles.

Apsveriet, kas šis cilvēks ir, kādas varētu būt viņa vajadzības un kādas izvēles viņš varētu izdarīt. Veltiet laiku, lai ieietu viņa pasaulē un paraudzītos uz situāciju no viņa skatpunkta. Lai sniegtu tieši šim cilvēkam atbilstošu aprūpi, ir nepieciešams viņu saprast.

Cilvēka domāšana, atmiņa, valoda un uzvedība var mainīties smadzenēs notiekošo pārmaiņu dēļ. Zināšanas par cilvēka dzīvesstāstu palīdz uzturēt saikni. Tās var arī palīdzēt saprast, kāpēc cilvēks noteiktā veidā reaģē vai atbild.

Cilvēka vajadzības var kļūt arvien grūtāk saprast, demencei progresējot, tāpēc var būt nepieciešams atrast citus saziņas veidus.

Uzvedības izmaiņas bieži parādās demencei progresējot. To var ietekmēt daudzi faktori, piemēram, sāpes, nedrošības vai baiļu sajūta, kā arī izmaiņas smadzeņu sensoro signālu apstrādē, kas ietekmē reakciju uz vidi. Uzvedības izmaiņas var arī liecināt, ka cilvēkam kaut kas ir vajadzīgs, taču viņš nespēj to izteikt citiem saprotamā veidā.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko atcerēties, ir tas, ka demence katru cilvēku ietekmē atšķirīgi, tādēļ, sazinoties ar cilvēku, kurš dzīvo ar demenci, jāizvēlas tieši viņam atbilstošs saziņas veids.

Komunicējot pārliecinieties, ka jūs viens otru iespējami labi redzat un dzirdat.

Lietas, ko vērts ņemt vērā, runājot ar cilvēku, kurš dzīvo ar demenci:

• Lietojiet cilvēka vēlamo vārdu;
• esiet pacietīgi un cieņpilni, klausieties;
• neaizmirstiet par ķermeņa valodu – tā ir ļoti svarīgs saziņas veids;
• esiet atvērti un mierīgi;
• atvēliet cilvēkam pietiekami daudz laika atbildēt un centieties viņu nepārtraukt un nelabot;
• atzīstiet viņa bažas un reaģējiet uz tām;
• atpazīstiet, kad cilvēks ir satraukts, un mēģiniet sniegt atbilstošu atbalstu;
• saglabājiet mieru un turpiniet atbalstīt saziņu;
• vajadzības gadījumā izmantojiet tulku vai tulkotos materiālus;
• ņemiet vērā arī ģimenes un aprūpētāju lomu.

Atcerieties, ka par demenci joprojām pastāv daudzi maldīgi priekšstati; ne visi saprot, ka tā nav normāla novecošanas daļa.

Cilvēku, kuri dzīvo ar demenci, labbūtības atbalstīšana

Cilvēkam ar demenci nepieciešamās aprūpes apjoms palielinās, demencei progresējot. Šai aprūpei jāatbalsta cilvēka labbūtība, viņa vajadzībām mainoties.

Aprūpes mērķim jābūt dzīves kvalitātes uzlabošanai, cilvēku ar demenci un viņa ģimeni izvirzot aprūpes centrā.

Pie cilvēka labbūtības veidošanās pieder vairākas jomas, un, rūpējoties par cilvēku, kurš dzīvo ar demenci, tās visas jāņem vērā. Daļai no tām mēs jau pieskārāmies.

Identitāte nozīmē būt citu pazītam un cienītam, kā arī saglabāt savu personīgo dzīves vēsturi.

Saistītība nozīmē būt saistītam ar cilvēkiem, vietām un lietām, kas ir svarīgas.

Drošība ir sajūta, ka cilvēks ir drošībā gan fiziski, gan emocionāli.

Autonomija ir tiesības pašam izdarīt izvēles un arī uzņemties riskus, ja cilvēks to vēlas.

Jēga nozīmē dzīves mērķi un to, ko cilvēks vērtē kā svarīgu; tas ietver arī garīgumu, kultūru un ticību.

Izaugsme ir iespēja turpināt mācīties un uzņemties jaunus izaicinājumus.

Prieks ir laime, kas var rasties no apmierinātības ar dzīvi.

Domājiet par labbūtības jomām un, sniedzot aprūpi, apsveriet sekojošo:

• Vai cilvēks nejūtas slikti vai neizjūt sāpes?
• Vai ēdienreizes atbilst viņa gaumei?
• Vai cilvēks nejūtas vientuļš vai nelaimīgs?
• Vai tiek ievērotas viņa kultūras un garīgās vajadzības?
• Vai viņam ir iespēja sociāli mijiedarboties vai arī izvēlēties to nedarīt?
• Vai viņam ir iespēja iesaistīties aktivitātēs, kas viņam patīk?

Kopsavilkums

Daudzi cilvēki, kuri saņem aprūpes pakalpojumus vecumdienās, dzīvo ar demenci. Katrs cilvēks demenci piedzīvo atšķirīgi. Labāka izpratne par demenci, labbūtības veicināšana, uz cilvēku vērsta pieeja aprūpei un pielāgota komunikācija palīdz uzlabot gan aprūpes kvalitāti, gan dzīves kvalitāti cilvēkiem ar demenci.

Par pakalpojumu saņemšanas iespējām centrā “Sāras Dārzs”

Centrs nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Tādēļ galvenais uzņemšanas kritērijs ir personas spēja droši un jēgpilni piedalīties rehabilitācijas aktivitātēs un gūt no tām funkcionālu ieguvumu.

Centrs nevar uzņemt klientu, ja persona objektīvi nespēj piedalīties rehabilitācijas procesā vai pakalpojums tai nav piemērots.

Informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem, uzņemšanas kārtību un pieejamajām vietām varat saņemt, sazinoties ar mums pa tālruni: +371 22334408 (darba dienās 8:00 – 18:00). Pēc sākotnējās sarunas iespējams vienoties par centra apmeklējumu un iepazīšanos ar vidi.

Vairāk informācijas par demenci : Dienas centrs cilvēkiem ar demenci “Sāras dārzs”